Pirmais vakars...

Kad braucām iepirkt sadzīvei vajadzīgās lietas, puiši teica, ka šovakar vienam no filipīniešu puišiem ir dzimšanas diena! Tā ari bija, jau ap vakarpusi cilvēki sāka pulcēties un ballīte sākās pilnā sparā! Mēs bijām uzmanības centrā, i' no meitenēm, i' no puišiem... Visi dzēra alu, kas garšoja pēc viegla sieviešu aliņa. Jāā, Amerikā, cilvēki, nezina, kas ir alus!!! Daudzi domāja, ka esam no Krievijas, tas, ka teicām, ka tomēr no Latvijas, viņiem bija pilnīgi vienalga... Bet tas jau nekas... Pat kartē rādījām, bet tas jau arī nekas... Viņi tik un tā to nesaprata. Visvairāk viņi brīnijās, ka mums ir tik maza valsts un tik mazs iedzīvotāju skaits un ka, tomēr, mums ir sava valoda, sava valūta un viss pārējais atsevišķi. Vislielākās problēmas cilvēkiem bija saprast, ka vairs neesam Padomju Savienībā (un kas tā tāda vispār ir? Krievija???)un esam Eiropas Savienībā. Cilvēkiem bija grūti saprast kā tas var būt. Iepazinos ar vienu polieti. Bija patīkami, ka kāds vēl ir no Eiropas, no bijušās Padomju Savienības un tagadējās Eiropas Savienības. Bet patiesībā, es nevainoju nevienu no viņiem, jo dažam labam "latvietim" ir grūti saprast mūsu vēsturi.
Uzcienājām ar latviešu cigaretēm, ELITA, ko man bija uzdāvinājušas draudzenes - lai ņemu līdzi, nesu Latvijas vārdu :D :D Tā arī bija, viņi jautāju, vai mums ir īstas latviešu cigaretes, iedevu noprovēt, bet viņi uzreiz jautāja, kas rakstīts uz paciņas (Amerikā nav pieņemts rakstīt uz paciņām "draudošos" tekstus, ka smēķēšana kaitīga veselība, utt.) . Uz šīs paciņas bija rakstīts - smēķēšana - nogalina! Es, protams, iztulkoju - SMOKE AND DIE!!!! :D Vai, kā šie pārbijās... Tas tik bija cirks! Pašas ar nosmējāmies... Mums bija pēc grafika iedotas vēl 2 brīvdienas, nezinājām kur dēties aiz garlaicības. Aizbraucām uz biroju, parunāt aci pret aci ar priekšniecēm, parakstīt dokumentus utt. Tad mūs aizveda uz Molu. Sākumā bija šoks!!!! Lēti, bet nesmuki... Ne gaumīgi... Bet tie bija tik pirmie iespaidi, pēc tiem sekoja nākošie!